Šarlote caurvējā. Un tur arī palika. Iemīlēšanās 1 daļa. (ievads)

Es apsēdīšos ceļa malā & aizvēršu acis.Izjutīšu klusumu.
Es apgūlšos uz asfalta,jo zinu- Tu tā mēģinājis neesi.
tapēc es guļu.
Es meklēšu Tevi.
Es sajutīšu Tevi.
Es klausīšos Tevī,jo zinu,ka mani Tu nemeklēsi,nejutīsi,neklausīsi.
Un mēģināt jau vairs nebūs īpašas jēgas,jo zinu,ka Tu esi, biji un varbūt arī būsi.Tikai tālāk no manis.
Un man vajadzēs klusēt,lai neļautos emocijām.
Un man vajadzēs raudāt,jo smaidīt nav jēgas.
Un es iemīlēšos,bet nesaukšu to par mīlasstāstu.
Un es cietīšu,jo būšu jau nebūtībā.
Un es raudāšu,jo asaras ir mierinājums.
Es jūsmošu,par to,ka Tu mani iedvesmoji.
Un brīnīšos,ja vēlu naktī Tu atnāksi.
Un Tev jau nav teikšanas.
Un vai Tev vajadzētu:
uztraukties,ka es esmu.
meklēt mani,kad pazūdu dēļ Tevis.
raudāt,kad pa to pašu laiku es jau esmu izraudājusi miljoniem asaru.
uzklausīt,kad Tava uzmanība man nav vairs vajadzīga.

Es nezinu.
Es zināšu rīt, varbūt.
Un sāp.
Jā.
Es nezinu, vai tad man vajadzēs Tevi.