Nekas vairs nestāv kā senāk

autors: susurlacic [dzejoļi]

Viss aizgājis, sabrucis, zudis..
Viss pamests, aizmirsts un prom!
Nekas vairs nestāv kā senāk,
Kur laimi šai zemē, lai ron?

Pat Augstākās priedes ir cirstas
Un vēji nes debešos smiltis.
Nekas vairs nestāv kā senāk,
Sen zudušo nerast ar viltu.

Brūk viensētu skursteņi zālē,
Kur mēness apgāzts guļ dīķī.
Nekas vairs nestāv kā senāk
Trūkst dzimtenei saites kā striķi.

Krīt grāvjos stabi no koka
Krīt asaras redzot šīs ainas
Nekas vairs nestāv kā senāk.
Par bijušo vēstīs tik dainas.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2009-06-25 16:19
Daina.Daina ir dziesma.Bet kad kaut kas krīt grāvjos,guļ apgāzts dīķī mēness,viss sabrucis?Dzērāju dziesma sanāk."Idu šatajusj,padaju v kanavu,ja na tjeba uže i ņe nadejusj,po žizņi pjanij ja motajusj."Prozit!
Virgin	2009-06-25 18:14
Laikam jau papardes ziedu neatradi:)))
hefny	2009-06-25 19:21
Nu-parafrāze par Barisa žēlo dzeju.
vanadziene	2009-06-25 20:36
Lasot šādu dzejolim, neviļus sāku domāt, ka mēs ar tevi arī drīz par graustiem pārvērtīsimies un nebūsim forši kā senāk...:))
Virgin	2009-06-25 21:06
Nu tu dod,vanadzien:)))
assortina	2009-06-25 21:19
Jā, ja nestāv, tad ir traģiski!!!
stiiga10	2009-06-26 16:59
Ja nestāv kā senāk, stavēs kā citādāk!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!