Tas arī viss

Lūk, arī viss, laiks projām iet,
Jau pulkstenis bremzē, nevadāmi.
Kurš atradis nav – tam jāaiziet,
Un jāaprauj gaita nedzirdami.

Es nezūdos, nečinkstu, nožēlas nav,
Vien rokas man līgani lejup grimst.
Es nealkstu peldēt, reiz slīku jau,
Bez gaušanās gribu uz laikiem rimt.

Nav vainīgā, vienkārši es un tu -
Mēs kopā nepratām ieraudzīt
Šīs dzīves tumsībā gaismiņu,
Ko mīlestība ļauj saskatīt...

Aiz loga lēnām izkvēlo riets,
Un reizē tur pamalē cerības kūst...
Kāds vinnējis spēli un matu liek,
Kāds nomainījis ar citiem mūs...