***

KAd gaisīs vieta, laiks un telpa,
radīsies man otrā elpa.
No taviem sapņiem prom tad skriešu,
raudāt sev liegšu.

Apstāties un atzīties,
vai tomēr līdz galam cīnīties.
Tavos sapņos atkal vēlos būt,
tā, lai sirds to tiešām jūt.

Skrienot cauri visam, kas bijis,
nespēju saprast, kā tik ļoti viss salijis.
Par tevi nedomāt nespēju,
liekas, ka visu pazaudēju.

Gaist laiks, telpa un vieta,
un eju pa taku, kas tik bieži ieta.
Tavos sapņos atkal skrienu,
pa savām atmiņu takām brienu.