DEJOTĀJA

Dejotāja, kas griež kārtējo pirueti, met battmanu, lec palēcienu, lido lidojumā, krīt brīvā kritienā, taisa frīzu, čespopu vai fiksāciju, nav svarīgi kādu stilu Tu pārvaldi – galvenais Tu DEJO ar savu dvēseli.

Kluss un tukšš
Tukšš un kluss
Četras sienas
Deju grīda
Un spogulis pie sienas
Kluss un tumšš
Tumšs un tukšš


Viss sākas ar tukšu telpu
Kad Tu ieej un iedves pirmo elpu
Tu to pārmaini, kad sper pirmos soļus
Kad dvēsle izdzied savas augstākās notis
Tu ienes tajā skaistumu , savu dvēsli
Kas sāk rakstīt savu dzeju ar kustību
Savā ritmā, savā tempā, savā stilā
Un emocijas, kas atdzīvina spilgtākos tēlus

Mūzika Tevi izaicina
Kustīiba Tevi ievilina
Emocijas Tevī izpaužas
Deja ar Tevi sarunājas

Ar labo roku Tu raksti dzeju
Ar kreiso roku Tu klusē
Ar sirdi un dvēseli to deklamē
Ar kustībam to izdejo
Tu kusties tu raksti tu stāsti
Savu stāstu, kas liek aizmirsties
Par to, kas notiek ārpus telpas
Par to , cik daudz ir mums uzliktu dzīves lāstu

Mūzika Tevi izaicina
Kustīiba Tevi ievilina
Emocijas Tevī izpaužas
Deja ar Tevi sarunājas