Rudens.

Jau rudens parki sārtās vēsmās tinās
Un daudzi ir kas pavasari neatminās
Stāv koki vēl kā zeltā nomazgāti
Bet vējš jau viņiem sarmu aiznes pāri

Zelts tikvien zelts birst katrā strūklakā
Vēl tās bez ledus - ļaudis laimi nomazgā
Stāv durvīs ciemiņš - ciemiņš lapkritis
Šis skaistais senais rudens gūsteknis.

Mēs šajā brīdī svinam aiziešanas svētkus
Dievs atvadoties atlaiž zemei grēkus
Un lēni norimst tumšos mākoņos
Varbūt Viņš savus sapņus izsapņos.