Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Par daudz domāju

Divas zvaigznes debesīs raud,
Un man nevajag neko,kā tikai Tevi.
Tikai Tu draudziņ mani nenoskaud,
Ka gribu Tev atdot tikai sevi.

Mana sirds ir atvērta Tev
Un dvēsele plosās kā vētra.
Nevaru viens palīdzēt sev.
Lūdzu Tevi sašuj man rētu!
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2009-06-15 09:16 
autors uzsver sekas, ko radīs algu samazinājums medicīnā.
 sekspiirs15  2009-06-15 09:27 
jā, sekas būs pašapkalpošanās.:)
 kurpiite_  2009-06-15 09:32 
hi, nu, niks tāds interesants...:)
A, zvaigznrs, ja tiešām sāktu raudāt, tad tik
būtu interesanti...:)
 Virgin  2009-06-15 09:48 
Nesapratu jēgu 1 panta 3 un 4 rindā??
 Muuza13  2009-06-15 09:57 
... sviests...
 hefny  2009-06-15 10:33 
Reizēm izjūtas nepakļaujas prātam.
Jā -pašapkalpošnā- arī jūtu sfērā.
 Naktsvijole_es  2009-06-15 10:42 
Vai anestēzija arī vajadzīga..?:)
 assortina  2009-06-15 21:13 
Ļoti emocionāls dzejs!! Man patika noskaņa!
 sekspiirs15  2009-06-15 22:25 
Noskaidrots, ka mīla arī
Nekas vairāk nav, kā - stari!
Sieviete - dzīvs
starumetējs
Tuvumā kad dzimums pretējs!

J.Dreslers
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?