14.06.2009.

autors: ugjis [dzejoļi]

šonakt tāds vientuļš
un skarbs
pār kāpām pūš vējš
caurliju lietū
saskrējies slapjš
sitas logā kā tāltāla vēsts
par un no tiem
kuŗi nāktu bet nepārnāx
[aizaugušas takas uz mājām
ko sapņo no aizlaikiem tas]

[svece logā
cik īsa mūsu vēsture
un cik gaŗa skuju taka
pa kuŗu mantotas atmiņas brien]

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
hefny	2009-06-14 23:26
Cik skumjas acis tiem cilvēkiem,ko Latvijas cilvēki apciemo Sibīrijā -izsūtījuma vietās,un vecie vīri tur roku uz sirds-tā laika, sāp,atvadoties.Viņi toreiz,kad izveda bija 0-10 gadu,tagad pāri 60!Un nav atgriešanās iespēju Dzimtenē,jo ir tur un te neviens nevienu negaida,pat te esošos-iznīdē-pamazām ,bet metodiski. Saraudājos to skatoties!
assortina	2009-06-15 00:12
Visu cieņu veltījumam un piemiņai!
klusaisMiileetaajs	2009-06-15 06:48
Plānprātiņš arī jau labu laiku pazudis un nerādās...
kurpiite_	2009-06-15 08:55
skumji labs...:)
sekspiirs15	2009-06-15 09:32
Tik nopietnām rindām x nepiestāv.
eugen	2009-06-15 09:37
..Sexpiir - protams beereem vajaga melnas dreebes.. tacju citur velk baltas [skumju un saapju tradiicijas nau humaani bet gan gjeograafiski determineetas] tacju no taa saapes nemainaas :))
Virgin	2009-06-15 09:39
Skumji.Aizkustinošs dzejs.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!