Dzīves skola

Kā nesaprast cilvēka apziņai,
Un prātam jēdzienus neizšķirt -
Ka tagadne top no pagājušā,
Bet nākotne – no tā... kas ir...

Žēl, šodien tālu līdz sapratnei–
Un gadsimtu pūliņi veltīgi...
Kas īsti ir ar to nākotni?
Vien valdošie veidos, kam būt?

Ar gadiem nāk viedas atziņas.
Bet dzīve daudziem – vien mokas,
Un mājo maldīgi priekšstati –
Ir labi, ja mugura lokās.

Gan noteikta sena kārtība,
Kas gadsimtiem cauri spiežas,
Ja dzīves mācību neuzņem prāts –
Tad sviedri un asaras riešas.

No visa tā ko lai secinām?
Ir muļķību grūti nīdēt...
Pat ja ir gudrajo kārtā dzimts -
Būs tukšvārdībā vien jānogrimst...