Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Eņģelis

Tā liekas,
Ka es sapņoju...
Pa ielu
Pretī man nāc tu...
Vējš plivina
Viegliņo kleitiņu-
Vēl nedaudz
Un augumu atsegtu!

Tu, meitene-
Esi eņģelis mans,
Tu, eņģeli -
Esi liktenis mans.

Tev matos
Saule zeltu lej,
Tu lido
Nevis soļiem ej,
Ar skatienu
Spārnus es meklēju,
Jo tevī es
Eņģeli saskatu.

Nav sapnis
Tas, ko acis redz,
Jau ilgi
Kopā esam mēs,
Bet satiekot
Tevi katru reiz
Es sajūtu
Spārnoti tu un es.
Viedokļi par dzejoli
 hefny  2009-06-13 19:01 
Patika.
 assortina  2009-06-13 19:11 
Spārnots un mīlīgs dzejs!! Gaiša noskaņa!
 Saulesrags  2009-06-13 21:34 
Prieks,ka ir vēl tik romantiski apgaroti puiši!
 Ingriida7  2009-06-13 21:54 
Ja vēl to zinātu tā meitene........:)
 Vejslota  2009-06-13 23:09 
Jauneklīgs dzejolis, un ka tik Plaanpraatinjsh nezaudē prātu dēļ šī...;)
 vanadziene  2009-06-14 11:48 
Man labāk patīk velnišķīgi vīrieši, eņģeļveidīgās būtnes lai meklē kungi...:)) Bet
varbūt šī eņģeļveidīgā sieviete mājo tevī pašā? Gaisīgs dzejolis, viegls...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?