Man trešās atdariet...

autors: vanadziene [dzejoļi]

Trīs durvis uz manu sirsniņu iet,
Tikai vienas ir vaļā,
Divas aizslēgtas ciet.
Vaļējās-brīva mīlestība ganās,
Kaisli dāvā, slīgst skavās manās.
Otrās durvis, no kurām sudrabs birst,-
Slēpj vientuļo mīlu, tā izžūst un mirst.
Trešajām durvīm, zeltā kas zied,
Vērtību nemaz nemeklējiet...
Dauzu durvis, bezspēkā neatvērt,-
Mīlestību īsto tikai zeltā var svērt.
Dzīvei dziestot, trešās vien atdariet,
Ļaujot mīlu bez sāta mūžībā atdzerties...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
hefny	2009-06-13 19:00
Patika. Nu gan -aizmūžibā ieiesim.
assortina	2009-06-13 19:10
Interesants dzejs un interesanta doma!!
ija9	2009-06-13 21:13
Ļoti,ļoti emocionāli! Patika!
lauvene4	2009-06-13 22:27
nu nopietns gan!:)
Closing_Time	2009-06-13 22:53
Jā, labs gan
vanadziene	2009-06-13 22:57
Paldies, man liekas, ka mīlestībai ir dažādas kvalitātes, bet vienmēr tās mums ir par maz...:)
Vejslota	2009-06-13 23:14
Labs.
Virgin	2009-06-14 03:49
Par tām trešajām es nesapratu:(Tās tu atvērsi,tikai dzīvei dziestot?Vai nebūs par vēlu?
vanadziene	2009-06-14 10:40
Virgin, īstā mīlēstība ir tikai reizi mūžā un to nevar atgriezt, tā ir svētlaime, ko nav lemts baudīt atkārtoti šajā dzīvē... Laiku nevar pagriezt atpakaļ un sevi pārprogrammēt.Labprāt citā veidolā izbaudītu šādas izjūtas bez sāta, bez laika ierobežojuma...
saulvika	2009-06-14 11:26
Nu jā, izklausās nopietni.......

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!