Pretlietus dzejs

jau atkal lietus brīvdienā
tā katrs šorīt nodomā
es nesaukšu un nelūgšu
lai mākoņus kāds izgaiņā
es garu kārti paņemšu
un lietus mākoņus
uz visām pusēm nostumšu
tad pasauli es gaišāk redzēšu
un saulei slavas dziesmu murrāšu
es basa ārā izskriešu
pa lielām peļķēm bradāšu
un vēl par tevi domāšu
es sapņošu un gaidīšu
kā tevi atkal satikšu
ja tomēr līs tas netraucēs
man tavās rokās iegulties
un skūpstu mijā aizmirsties