Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Divvienībai

Es gribu,lai Tu būtu kā milzīga un plaša jūra,
Kurā manai mīlas kaijai katru dienu jāatklāj jauni dzīves apvāršņi.
Es gribu Tevi sajust kā rasas lāsi,
Kas veldzē manu karsto mīlas sirdi,
Kā siltā vasaras rītā.
Es gribu,lai mūsu dvēseles savijās
Kā nebeidzamā ilgu ceļā uz nezūdošās laimes mājām,
Un paceltos spārnos kā dūjas-pilnas gaišuma un uzticības.
Viedokļi par dzejoli
 hefny  2009-06-12 08:21 
Jauki,ja tādas vēlmes.Tad jau kaut kas arī notiksies.
 sekspiirs15  2009-06-12 09:46 
Jā, doma jau laba un mūžīga, taču mēģini to apspēlēt saviem vārdiem - tās dūjas,
kaijas, rasas lāses un spārni vairāk piestāv vecākiem grafomāniem, piem. tā kā man.
:))
 Bils  2009-06-12 10:00 
tandēms Rīgas Domē?
 Naktsvijole_es  2009-06-12 10:31 
un,ko grib viņa?:)
 lavanda3  2009-06-12 11:19 
naktsvijole- autors tak ir viņa??;)
 Naktsvijole_es  2009-06-12 11:36 
AK..es anketu neapskatījos,vien vadījos pēc nika..-atvainojos autorei-.:))
 assortina  2009-06-12 13:43 
Nez kur varētu būt "nezūdošās laimes mājas" ???
 klusaisMiileetaajs  2009-06-12 15:14 
Baigais izvirtulis! :))
 Virgin  2009-06-13 16:22 
Kurš no abiem???:)
 Saulesrags  2009-06-13 21:16 
šeit nav neviena izvirtuļa:D
Es šo dzejoli rakstot,kā galveno varoni domāju sevi:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?