rozā...

Es tādu lietu neesmu redzējusi,
kas rozā lāsēm skrien uz manu māju pusi,
un rozā šķiet gan mākoņi tik bargie,
gan visi gaisā uzšāvušies lietussargi!
Ar rozā dzirkstelītēm piebirušas domas
un lidmašīnas,ceļojot no Romas,
vēl pirmās gaisā uztver rozā lietu,
kas nokrāso tik krāšņu saulesrietu.
Man pagaidām vēl pietiek ar to krāsu,
kas pāri namiem,ielām,kokiem lāso,
kaut kāda naivitāte, īsta,neapdalīta,
mums gāžas pāri jau no paša rīta...
Drīz nožūs rasa,neatstājot zīmes...
...man paliks prieks un ilgas...
....un vēl šitās rīmes....