Kuģi

Tie klusie vārdi,
Ko saki man,
Ir vienīgā skaņa,
Ko vēlos es
Dzirdēt nomodā,
Ja slikti man,
Tad lasu es
To dzīves gudrību,
Ko veido citi,
Ja labi man,
Tad ņemu vēju,
Draugos savos
Un eju caur
Pagalmiem, pilsētām,
Jaunajiem mežiem,
Lai vakarā klusā,
Saprastu to,
Par ko runāji
Tu manā sapnī,
Par pasauli diviem,
Tur karu nav
Un miera ostās,
Laimes kuģi stāv
Ar paceltām burām,
Lai aiznestu mūs
Uz vientuļu salu,
Kur klusums, miers
Tik sirdis ir
Skaņa kas vieno
Spēkus mūsu
Ar pasaules dārzu.
Tad vienīgi putniem
Ir vara,
Jo tie lido
Kā dvēseles mūsu.