Bēgums.
Mani vārdi ir miruši
un domai nav plašuma,
vien vēlme, lai nepietrūkst
spalvai ašuma.
man gribas, lai slavēts es
tieku par vārdiem
kas veltīti pūkainiem
eņģeļu spārniem.
es rakstu par vēju
sēžot aiz rūtīm,
vētru šķeļot
vārdiem, ne krūtīm.
| Viedokļi par dzejoli |
| Burve77 |
2009-06-11 00:28 |
| nav, nav miruši, nesatraucies, vēl jau ir diezgan dzīvi tie vārdi:)) |
| Muuza13 |
2009-06-11 01:01 |
| Raksti par to, ko jūti. Ne vienmēr vajag vētru krūtīs... |
| Virgin |
2009-06-11 02:47 |
| Kādām rūtīm?Cerams,ka nebiji tak cietumā?:)))) |
| netaakaavisi |
2009-06-11 10:45 |
| lai slavēts Tu..:)) |
| hefny |
2009-06-11 11:16 |
| Jā spārni labi,-var palikt zem vaiga un labi dusēt! |
| Naktsvijole_es |
2009-06-11 15:39 |
| Savs laiks vārdiem,savs krūtīmm..vejā..:)) |
| assortina |
2009-06-11 19:56 |
| Sekspīr, to sauc par iedvesmu!!!! :) |
| lauvene4 |
2009-06-12 00:13 |
| Tas nav par Tevi, lai arī raksti pirmajā personā.:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!