Vārdu spēles

autors: bariss [dzejoļi]

Mēs bieži spēlējam vārdu spēles.
Tie lido, virpuļo, izgaist starp mums.
Un izrādās - taisnība tiem, kas vēlas
Lai vējos zūd likteņu vārsmojums.

Spietiem sikspārņi, dēmonu spārnu vēdas...
Tie asarām slacīs, vai asinis sūks?
Tās manas domas, kas neatstāj pēdas,
Bet riņķo virs galvas un kamenēm dūc.

Ir sajūta tāda - mēs it kā paši
Tos vārdus vijumos sapinam te,
Jo neredzam, nejūtam visuma dvašu,
Kas domas un rakstīto nodiktē...

Tā ātri aizjoņo dzīves dienas,
Bet maļam vienu līdz nejēdzībai,
Un strīdos nespējam pateikt tik vienu –
To vienkāršo „Jā”, kailai patiesībai...

Un pat vēl
uz pašas pēdējās robežas,
kad viens otru mēs vairs tik tikko spējam sadzirdēt!

Vien tur mēs sākam saprast un apzināties, nāk apjautums,
ka ne jau mēs spēlējam ar vārdiem...
bet vārdi spēlē -
ar mums.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
assortina	2009-06-06 23:16
Bīstamās spēles!!!
hefny	2009-06-06 23:17
Tāir-spēlējas ar mums-un vienmēr mūs parāda-kailus.
lauvene4	2009-06-06 23:40
sastindzis laiks
bariss	2009-06-06 23:47
4.pants Tā ātri aizjoņo dzīves dienas, Bet maļam vārdus līdz nejēdzībai, Un strīdos nespējam pateikt tik vienu – To vienkāršo „Jā”, kailai patiesībai...
Vejslota	2009-06-07 01:08
Kas liedz sajust to visuma dvašu? -Vārdu sakot,- pārraksti 3.pantiņu! ;P
Virgin	2009-06-07 02:33
Nu piedod,sorri.Vārdus jau nu gan mēs veidojam paši,nevis kaimiņu Saša.
sarma7	2009-06-07 07:58
Ar sievietēm strīdēties nav vērts, to jau Tev sen vajadzēja zināt!!!! :))
netaakaavisi	2009-06-07 11:00
piekrīt sarmai7...:))
wip4	2009-06-07 13:05
....:((
bariss	2009-06-08 01:15
Jauna redakcija. Vārdu spēles Tik bieži spēlējam vārdu spēles. Tie lido, virpuļo, izdziest starp mums. Un iespējams - taisnība tiem, kas vēlas, Lai vējā zūd gaisīgais vārsmojums. Tie sikspārņi, dīvainās spārnu vēdas... Un murgaini sapņi, kas vēl gan būs? Tās manas domas, kas neatstāj pēdas, Bet riņķo virs galvas un kamenēm dūc. Tik šķietamība - mēs paši to darām, Tos vārdus pierakstām, savijam te - Mums pāri kāda augstāka vara, Kas domas un likteņus nodiktē... Tā ātri aizslīd diena pēc dienas, Mēs maļam vārdus līdz nejēdzībai, Un strīdoties nespējam pateikt vienu – To vienkāršo „Jā”, kailai patiesībai... Un pat vēl uz pašas pēdējās robežas, kad viens otru mēs vairs tik tikko spējam sadzirdēt!? Vien tur mēs sākam saprast un apzināties, nāk apjautums, ka ne jau mēs spēlējamies ar vārdiem... bet vārdi spēlējas - ar mums...
klusaisMiileetaajs	2009-06-08 08:07
Jēkabpils pansionātā esot brīvas vietas. :)
bariss	2009-06-08 11:56
klM, tu tur piestrādā par naktssargu?
hefny	2009-06-08 12:31
A vai tur dansings arī ir??????--
Muuza13	2009-06-08 23:06
Lasu jau kuro reizi... tas nav Tavs dzejolis, Bariss... kaut kas nav... Baterijas nosēdušās?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!