Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Neveiksme

Sākumā tas bija kā maigs pavasara vējš
Kas pamazām pārvērtās mežonīgā vētrā
Kā nemanāms spēks apņēma manu sirdi
Līdz aptvēru ka esmu iemīlējies

Šī mīla nekad nebija pilnīga
Jo Viņa nesniedza man šo siltumu
Kādu es viņai biju solījis
Savā sirdī kā noslēpumu glabājis

Tagad sēžot istabā pārdomājot
Cik daudz es būtu viņai devis
Asaras saskrien acīs
Un sirds čokurā sažņaudzas
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-06-06 08:55 
Jā, viņa man šo to stāstīja par tevi. Vispār jau foršs skuķis, un nesaprotu, kāpēc
jums tur pajuka.
Bet mums gan forši. :)))
 sarma7  2009-06-06 09:31 
ta neraudi, te meiteņu papilnam...:)
 Vejslota  2009-06-06 09:54 
Tas nav dzejolis...:(
 Plaanpraatinjsh  2009-06-06 10:27 
VISI UZ VĒLĒŠANĀM! NAV KO SĒDĒT PIE DATORA! BALSOŠU PAR ZM+P partiju!
 hefny  2009-06-06 11:10 
Kas tas par niķi -tik par zudusō?
Jā-jāvēl būs par Z_M---Pl--tas labs tandēms,vismaz
ir par ko pasmieties.
 kurpiite_  2009-06-06 14:38 
čokurā, čokurā tur tavai sirdei siltumiņš,
kamēr tik daudz fuktierēji, tikmēr mīla
aizstaigāja,
vajag rīkoties nevis tikai domāt, kā būtu, ja būtu.. prātotājs...:)
 Virgin  2009-06-06 17:07 
Piekrītu Vejslotai:(
 netaakaavisi  2009-06-06 19:16 
man gan patīk,
kā uzrakstīts...
sajutu...
sāpīgs gan..:(
 assortina  2009-06-06 20:34 
Nepārdzīvo - tas nebija Tavs vējš! Tavējais vēl būs - tāds silts, rotaļīgs,
vasaras!! :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?