Viendienītes vakars

autors: ne_jau_taa [dzejoļi]

Lielceļa betona asā smaka,
Viendienītes vienīgās dienas
Dzīvības sajūta.
Mirstot, aizejot
Cerēt,
Ka rītdiena tomēr būs...

Viss aizplūst vienā mirklī,
Kā nopļauta siena smarža,
Stārķa klabināšana
Vecajā kļavā...
Izmisuma vēlmes un iespējas
Pieskāriena filozofijas
Augstākais punkts.

Notraust bailes,
Izplest spārnus,
Aizlidot zilgmē,
Noticēt...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-06-06 08:57
Kipec kukainim. :)))
sarma7	2009-06-06 09:32
Gan jau dzīvos...:)
Vejslota	2009-06-06 09:58
Taa nekas...
Plaanpraatinjsh	2009-06-06 10:29
Viendienīte,ja tās dzīves garumu pārrēķina uz cilvēku dzīves skalas, nodzīvo 150.gadus. Viss ir nosacīts.
hefny	2009-06-06 11:08
Re kā! es ar gribu -tos 150!Pie tam-lidojot!!!!!!!!
kurpiite_	2009-06-06 14:41
nez kā tas kukaimis izskatās, tu mani patiesi ieinteresēji...:)
Virgin	2009-06-06 17:03
Izplest spārnus,aizlidot zilgmē.:)Smuki.
netaakaavisi	2009-06-06 19:14
Ka rītdiena tomēr būs... Noticēt...
assortina	2009-06-06 20:31
Viss ir relatīvs! Es piekrītu Plānprātiņam!!
kurpiite_	2009-06-06 21:51
apskatījos, smuks kukainis, varot dzīvot arī 10 dienas...:)
ne_jau_taa	2009-06-12 00:48
Bet reizēm pat dienu nesavelk :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!