Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Jel nemāni...


Jel nemāni sevi, sirds,
Nevienam nesaki,
Un nerādi durvis tās,
Ko pati aizvēri...

Tev rādījās – lietus līst,
Bet klausies – saule raud.
Tik neceri – atkal nāks,
Vien nesaki – zudis jau...

Jel nemāni sevi, sirds,
Nevienam nesaki,
Bet liesmo un tumsu šķir,
Kam ceļā vientuļi...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-06-06 09:04 
Johaidī! Kur tev vecam cilvēkam pa ceļiem vēl jāvazājas! Vai tad tiešām pagasts tevi
nevar pansionātā iekārtot? Tur dāmas, zini kā(!), krīt uz atnācējiem! :))
Nu, jā..!
Tagad jau tās vēlēšanas, novadu reformas, un nevienam nav daļas gar vientuļu
dzejnieku, johaidī! :((
 sarma7  2009-06-06 09:36 
paklau bija tāda dziesma... mani draugi- ceļa stabi...., sameklē vārdus un uzdziedi,
mierini sevi, ka ne Tu pirmais, ne vienīgais, kuram tādas izjūtas bijušas...:))
 Vejslota  2009-06-06 10:05 
Pozitiivs.
 Muuza13  2009-06-06 10:12 
Cerība sirdī vienmēr ir jāpatur.
Un gan jau sirds pati zinās labāk...
 hefny  2009-06-06 11:07 
Tā ir,ja tā dāmas te nāk ,te tiek pamestas.
 wip4  2009-06-06 14:24 
..šoreiz pārāk liela nolemtība..?!!
 Virgin  2009-06-06 16:54 
Dakteri teic,ka slikti visu turēt tik sirdī.:)
 Virgin  2009-06-06 16:57 
Tev taču profilā Saules akmens,ko ņemies?:)))
 netaakaavisi  2009-06-06 19:13 
sirds nemāna...
 assortina  2009-06-06 20:28 
Jā, emocionāls dzejs!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?