Bērnam.

Māt,vienu kviešu plāceni,
Vienu kreklu un skūpstu vienu,
Pasaule ir tik milzīga,
Bet tu man esi viena.(L.Līvena.)

Vai būšu iedevusi tev gaišuma tik daudz,
Ka spēsi saredzēt arī tumšā naktī?
Vai jau iemācījies dzirdēt kā zāle aug,
Un kā dzērvju kāsis lido vienā taktī?
Vai taviem pleciem jau tik daudz spēka,
Ka tie var arī nelaimi turēt?
Vai par cilvēku dvēselēm ir kāda jēga
Un zini,ka drošais neiet gar stūri lūrēt?
Vai esmu paspējusi sasildīt tavu sirdi,
Lai no tās vienmēr kādam būtu silti?
Vai pa šo īso laika sprīdi,kamēr blakus biji,
Vējš nav aizpūtis vārdus kā jūras smiltis?
Nu,ko?Tad velc kreklu,ņem plāceni,
Iedod skūpstu kā senāk,
Es lūgšu Dievu un likteni,
Lai tev saulīte pretī panāk.