Mīlas kociņš.

Nu man dzīvē bēdu slogs
nokaltis mans mīlas koks.
Kur lai es aiz bēdām liekos,
nu ar sievu biežak tiekos.

Nav ko bēdās matus plēst,
vairāk pētersīļos kost.
Nu ir bēdas visas garām,
radi brauc no malu malām.

Nu ir radu pilna sēta,
sieva taisa lielu vētru.
Sieviņ pietiek plosīties
vajag vairāk knosīties.

Maizes abrā mīkla briest
nu ir atkal mājās miers.
Visi radi aizbraukuši,
mīlas kociņš atkal zied.