Maijpuķīte

Lazdu saaudzē, tur pašā lejā,
Kur pāri oļiem puto strauts,
It klusi paslēpies no saules sejas -
Maigs ziediņš baltiem zvaniem sauc.

Maijam auskarus tas dāvā smalkos,
Kur ziedi arabeskā dej,
Un smalkos austrumnieku rakstos
Ir zvani ievīti un smej.

Vai Dieva dāvana ir tā, kas ļāva
No dzīves trauksmes slēpties spēt,
Un zaļos apskāvienos savos
Tev stiebriņu šo izauklēt?

Kā smilšu graudiņi plūst mūža dienas,
Kā ūdens pirkstos, taču ticēt ļauts,
Ka skaistums nezudīs, tas paliks vienmēr –
Šis maijpuķītes ziediņš, mežs un strauts....