No vīgriežu vēja...

Pasaule ir tik atvērta,
Es viņai arī.
Mana bērnība tika pērta.
Kaut kādas blēņas jau darīju.
Medīju zvirbuļus,
Trenkāju sīli.
Atceros šo pavasari,
Kad ļoti vēlējos,lai mani mīli.
Nezināju,kurš Tu būsi.
Baidījos,ka gribēsi mani mīlēt,
Bet nokautrēsies
Vai nepagūsi.
Bet tai dienā,
Kaut kāda gaisma
Gar acīm aizslīdeja -
Tā vasaras un mīlestības gaisma
No rudzupuķēm un vīgriežu vēja.