Kad madaras reibinot smaržo

Tas bija taj` laikā,
Kad madaras reibinot smaržo,
Kad nopļautam sienam
Pa starpām daudz pīpeņu klāt,
Jūs nolēmāt doties
Pa pļaviņas taciņu šauro,
Un dalīties visā,
Kas varētu ceļā jums nākt.

Vai domāsim tagad
Par dadžiem, kam tieksme ir ķerties,
Par akmeņiem sīkiem,
Ko pēdas uz taciņas jūt.
Ja iznāca paklupt,
Bij` blakus, kas līdzēja celties,
Jums liktenis nolēma
Viens otra daļiņai kļūt.

Vai manījāt šodien
Cik skanīgi vītero putni?
Kā burbuļo avots?
Tas aicina:"Nāc,ieskaties!"
Vai pamaniet izmaiņas?
Jā, bet jums sirdī to guni,
Pirms gadiem, ko aizdedzāt,
Nevarēs nodzēst neviens.

Zied pīpenes pļavās
Un madaras reibinot smaržo...
Ir pagājis laiks,
Bet nekas apkārt mainījies nav-
Tāpat pāri debesīs,
Mākoņos saulīte staro,
Tik tur, kur bij` divi,
Pa taku iet pulciņā jau.