Lai saprastu Tevi.

Tev nav jābaidās
No manis,
Jo esmu atspulgs,
Ko meklēji sen,
Lai varētu iet,
Tu jautāsi kur,
Es neteikšu vārdiem,
Bet rādīšu darbiem,
Lai asinis saplūst
Ar melno tinti,
Kad pasaulei
Rakstīsi tu,
Par to,
Kas ar mums
Ir noticis,
Šīm dienām ejot,
Es vienkārši rakstu,
Uz tava ķermeņa,
Kā uz audekla balta,
Te Māras krusts,
Un Bībeles vārdi
Ir raduši vietu,
Jo esam mēs
Cilvēku rases
Kam sveša
Nav iekāre,
Ticība labam,
Un vienkārši darbi,
Ko daram,
Lai priecētu sevi
Un viņus,
Ko patiesi mīlam,
Vai zini,
Ka katram ir
Pielūgsme sava,
Bet kāda ir tava?
Lai pateiktu to
Paņem spalvu un raksti
Uz ķermeņa mana,
Kas esi,
Ko vēlies,
Kam tici,
Lai nepaliek pleķi,
Tik vārdi un darbi,
Ko salasīt varu.
Un saprast.
Jo kāds ir atstājis
Ziņu, par sevi.
Uz piedurknes manas
Vai sāp ?
To jautāju bieži,
Es sev,
Kad iemirdzas tinte
Un savijas burti,
Tad lasīt es cenšos,
Caur sāpēm,
Jo tikai tā
Es saprotu,
Tevi un dzīvi
Un to,
Kas mēs esam
Un elpojam brīvi.