Vēl nē...

Vēl mūsu starpā nav iestājies miers,
Es vēlētos, lai šobrīd raudātu ikviens
Vai arī tikai TU,
..Tu viens..
Šīs sāpes, kas man sirdī daudz..
Tās nepazūd-tās tikai aug!
Tik ļoti atkal vēlos bērnību,
Kur biju tikai es, ne tu.
Tik ļoti gribas atkal smaidīt patiesi
Un dzīvē apmest kūleni.
..Kas mani atgrieztu tai sākumā,
Kur viss bij vien kā pasakā!
Tai pasakā, kur beigas laimīgas,
Bet dzīvē man tā nesokas...
Tik tagad jūtos es kā pelnrušķe,
Kas stūrī nodota, guļ pamesta...
Guļ pamesta tai stūrī tālākā
Un ātri vien tiek aizmirsta.
bet tikai nedomā,
Ka dzīve mana nu ir galā!
Reiz pienāks krāšņš rīts-
Es atkal modīšos..
Un kā putns paradīzes ceļos aizdošos!