Kritušais eņģelis

Kāds eņģelis nolemtībā klīst,
Ir vientuļi viņam, sirds pušu plīst.
Tas meklē siltumu, labestību
Un sēro par zaudēto mīlestību...

Nemīlētajā,
daudz cietušajā
sirdī glabā viņš savā,
vien riekšavu solījumu tukšu...
Viņam tikai mīlas mazliet un viss,
Jo klejojumos mūžīgajos viņš nonīcis...
Lemts bojā ejai, reiz ļaužu noraidīts,
vai apzināti, vai netīšām neatzīts.
Tā vienkārši visu aizmirsts tas,
cer atrast laimes drumstalas.
Vēl dzīva cerība,
Neizdzisusi...

Kāds ........ nolemtībā........
Tam ... atblāzma acīs zvīl -
No mīlestības.......................
Un cerība ....... kādu, kas mīl...