Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Laimīte

Ja varētu uzminēt,
Kur slēpjas laimīte mana,
Ja pietiktu atrast to,
Reizi un dzīvei tās gana,
Pār malām kā pildīts trauks,
Veiksme uz nebēdu lietos,
Kam pieplakt var katrs draugs,
Pie kausa tev ar pietiks vieta.

No rita,ja pamostos
Ar laimes krekliņu tērpti,
Tad spārni mums izaugtu,
Kā eņģeļiem, kļūtu mēs svēti,
Bet pietiks jau šoreiz mums
Ar pieclapu ceriņu ziedu,
Lai skatiens,kurš nedaudz skumjš,
Spēj izrādīt laimi un prieku.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2009-05-26 16:20 
Kur slēpjas laimīte mana?
-Laimite mums staigā pa pēdām,
Kad mēs griežamies uz otru
pusi,
tā atkārto mūsu kustības
un paliek atkal mugur pusē...
Žēl...
 Plaanpraatinjsh  2009-05-26 18:01 
Uzmini, nu.
 Naktsvijole_es  2009-05-26 18:51 
ja tā varētu...ar ceriņu vien..:)patika..
 Vejslota  2009-05-26 19:23 
Runā, ka Tavssargs atvaļinājumā laikā tā pieplokot pie kausa, ka draugiem maz kas
atliekot...
 hefny  2009-05-26 20:55 
patika.
 assortina  2009-05-26 21:11 
Varbūt laimīte nemaz neslēpjas?! Tikai grūti to pamanīt!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?