Manas naksnīgās debesis.
Nav nodoma man
Ir tikai domas,
Kas savādi
Vedina mani
Pie tevis,
Bet atmiņas liek
Acīm iemirdzēties,
Kad pustumsā
Raugos es pēc
Zvaigžņotās debess,
Kur zvaigznāji mūsu
Liek atmiņām iemirdzēties
Un nakts plīvuram
Savīties dejā,
Kad nomaldos sevī
Es meklēju tevi.
Viedokļi par dzejoli |
netaakaavisi |
2009-05-25 21:39 |
labs..:) |
sekspiirs15 |
2009-05-25 22:16 |
labs, bet st-ller dzejoļa nevaru atgūties - tā ir jāraksta...piedodiet |
assortina |
2009-05-25 22:18 |
Skaists, romantisks!! |
lapsaacijs_albiins |
2009-05-25 23:07 |
rodas aizzdoma,ka publicisc driiz kaadai piebeers epastu... :) |
ZARNU_MAISS |
2009-05-25 23:24 |
Gan doma gan nodoms jāvirza vienā virzienā. |
beatriche_ |
2009-05-26 00:32 |
..jauks.-aiziet raudzīties savās pusnakts debesīs-:) |
lauvene4 |
2009-05-26 01:00 |
patika.. |
wip4 |
2009-05-26 07:16 |
...zvaigznes dziest,
paliek vienīgā,-
tavējā.
Ļoti labs! |
Vejslota |
2009-05-26 07:50 |
Monitora debesīs zvaigznāju daudz,
Bet tikai Tavējais mani pie Tevis sauc...
(nekā personīga) |
FAETONS |
2009-05-26 08:53 |
Sapņains un viegls dzejolis. |
straume22 |
2009-05-26 10:20 |
Kad nomaldos sevī
Tā atradīs mani,
Un savīsies dejā
Atkal ar mani... |
Closing_Time |
2009-05-26 13:37 |
Patika |
Naktsvijole_es |
2009-05-26 18:25 |
Man arī patika.. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|