no sajūtas....

Ai,ievu ziedu laiks,
Kad pērkoni
Par visu zobojas un smejas!
Tik pavedinošs šķiet mums zemes tvaiks,
Ka taurenis ar biti ampelējas,
Ka mākoņdeju dejo
Kaiju parlaments.
Uz ietves aizmirsies
Viens tālu zemju cents.
Aiz liepām slēpjas
Salda noslēpuma pilni
Ievu ziedu čuksti
Virs baložiem,
kas maigu dūju lenc.

Mēs gulētu tad blakus
Zem kompjūtera acs.
Ārsts vērotu,
Vai pareizi ir mūsu siržu puksti.
Bet skvēru piedziedātu putniņš sīks –
Viens pats.
Ai,ievas ziedu laikā –
No attāluma var pat noreibt skaisti
no sajūtas,
kas reizē patīkama ir
un jauna.