īstu mirkli....

Ai Mīļais ,liegā gaisma,
Kas plūst no katra Tava acu stara,
Par kalpu sev un Tev nu mani dara!

No Tavām acīm burvīgām un spožām
Ir dzimusi man sirdī mīla maiga,
Kad skati sakrustojās.
Un pazīt Tavu smaidu uzvarošo,
Ir vēlējums no Tava mīļā vaiga.
Līdz vien to iedomājos,
Mans vājums pārtop spēkā,
Un nopūtām vairs lūpas neatdarās –
Par iemeslu tām Tava skata vara.

Un tā es tagad Tava pavisam kļuvu,
Tik nezinu,vai tīkams Tev mans tuvums,
Vai cēlā vēlēšanās,ko Tev sūdzu,
Rod atbalsi Tev krūtīs,
Bet visai manai būtībai,
Bez Tevis – miera vēsma nepieskaras.
Un kam man miers – bez Tavu acu stara!

Tāpēc es lūdzu visu Augsto,
Lai liek Tev manu mīlu manīt,
Kaut vieglā dzirkstelītē
Ar manām mīlas alkām pieglaust vaigu,
Ai,kaut tas paklausītu,
Mums īstu mirkli nosacītu,
Lai Tavu man tik mīļo acu starus,
Es līdz ar Tevi kopā baudīt varu!