Dubultzvaigzne

Visuma mājokļos dziļos
divas zvaigznes iemīlējās
un riņķoja viena ap otru
kā ziediņi atvara viļņos,
tuvāk un ciešāk tās skārās,
skūpstoties uguns lūpām,
spožāk un sārtāk to gaisma
kā milzu ugunskurs būrās,
līdz kodoli saplūda svelmē
un uzsprāga daiļām dzirkstīm...
Kāds eņģelis raudzījās klusi –
tur Dieva plašajos laukos
mūžīga mīla uzziedējusi:
un eņģelis nesa uz Zemi
tās dzirksteļu sēkliņas dēstīt,
līdz meža mājokļos dziļos
divi vizbuļi plauka pie takas –
baltas un trauslas zvaigznes
ar zeltainām sirdīm blakus.