Meitenes dāvana mīļotajam.

autors: labriit [dzejoļi]

Redzi tās zvaigznes kalna galā mirgo?
Tās manu sapņu zvaigznes....
Redzi ziedu vainagu manos matos?
Tas no mana dārza lolotā,sargātā un aprūpētā....
Dzirdi manu melodiju-kluso un biklo...
Gribēju visu to tev atdot,
Bet tu pateici -naivā!

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2009-05-21 16:18
Iedot citam.
netaakaavisi	2009-05-21 16:19
saprotu to sajūtu...:)
Naktsvijole_es	2009-05-21 16:36
nejēga viņš bija..:)
kwazimorda	2009-05-21 17:36
Nav ko vainadziņu tik ilgi taupīt.Iedod vairākiem-krāsies pieredze.[atvainojos]
sekspiirs15	2009-05-21 17:47
Labs.
hefny	2009-05-21 18:58
Jauks.Naivums-tas tik jauki-būs kas novērtē1
Plaanpraatinjsh	2009-05-21 19:53
Tad gan duraks! Izklausās pēc Tavssarga.
netaakaavisi	2009-05-21 20:55
man ļoti patīk kwazimorda komentārs..:*
assortina	2009-05-21 21:22
:) Jā, tiešām - duraks!!
maijupukite	2009-05-21 21:59
eh....
Virgin	2009-05-21 23:18
Jā,stulbenis!
Vejslota	2009-05-22 01:00
Runa taču neiet par mūsu jauno, pieklusušo dzejnieku "duriks", ko? ;)
ZARNU_MAISS	2009-05-22 07:45
Tas notiek,ja organisms nav attīrīts.
klusaisMiileetaajs	2009-05-22 21:43
Kamēr neapsola precēt, neļaujies! :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!