Kāpēc aizbēgu

Tavs izskats ir tik nemainīgs,
ka ir principā man vienaldzīgs.
Tava uzvedība ir tik nepārdomāta
ka reizēm ar tevi jūtos pazemota.

Tava aprobežotība ir tik prasta,
ka saruna ar tevi man ir nasta.
Tavi vēstuļu teksti ir tik kļūdaini,
ka saprotu tos reizēm dīvaini.

Tava seksa tehnika ir tik izkopta,
ka man tā liekas mākslīga.
Tava uzmācība ir tik uzbāzīga,
ka man vairāk patīk vientulība.

Un vai tava attieksme pret mani
tiešam ir mīlestība..............?
Vai tas, ka no tevis aizbēgu,
tu joprojām domā, ir netaisnība?