Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

*******

Pie tālā horizonta melns kovārnis
Ar saviem tumšajiem spārniem
Tas sauli aizsedzis

To sauli kas rītdienu nesīs
To sauli kas dzīvību dos
Bet kovārnis nāvi dvesīs
Nevienu viņš nežēlos

Tam nebūs žēl ne veco
Ne jauno ne bagāto
Par ko lai kovārnis kaunas
Tam nāvi nest liels gods

Tam nāvi nest kā ziedos kaisīt
Ziedonim atnākot
Un saule tā pati prot smaidīt
Gan jaunu dzīvi tā dos
Viedokļi par dzejoli
 assortina  2009-05-18 22:09 
Dīvainas Tev asociācijas!!
 netaakaavisi  2009-05-18 22:14 
neslikti savai reizei..:))
 tavssargs  2009-05-18 22:49 
Tas fašistu bumbvedējs.
 klusaisMiileetaajs  2009-05-19 07:07 
Rīgā jau līstot, bet, par spīti tam, mežā pīpēt vēl nedrīkstot. :)
 Vejslota  2009-05-19 07:51 
Mani sasmīdināja tavssargs tulkojums!
Bet tā- depresīvs dzejolis.
 straume22  2009-05-19 08:16 
Kara aviācijā dienēt nolēmi?
 Naktsvijole_es  2009-05-19 14:10 
pārdomu dzejs..
 Plaanpraatinjsh  2009-05-19 16:35 
Mjā? Baltus kovārņus es neesmu redzējis.
 hefny  2009-05-19 18:26 
kāpēc ko-vārnis?
Vārna lielāka,tai vieglāk smago natu nest.
 Virgin  2009-05-19 21:40 
Paldies dieviņam,ka tāds kovārnis tikai tavā dzejā:)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?