Man ļoti vajadzīgs lietus!

Cik ļoti man vajadzīgs lietus!
Ja lītu, es ārā tad skrietu,
Jo māte mēdz sacīt:"Lai augtu,
Jau nepietiek bradāt pa strautu..."

Es neaugu, stāvu uz vietas,
Kā stādiņi dārzā bez lietus,
Un katrreiz, kad apliet tos eju,
Sev virsū pa spainītim leju.

Es noraugos tur, debestiņās,
No mākoņiem ,diemžēl, ne miņas,,,
Bet tikko kā miedziņam ļaujos,
Pa rūtīm tek tērcītes straujas.

Kaut mamma sauc pakaļ, lai stāvu,
Pa lodziņu izrāpjos savu,
Pēc mirkļa nav sausas vairs vietas
Uz pidžammas manas un miesas.

No rīta pie bērziņa mēros,
Uz pēdējo atzīmi veros...
"Ak, veltīgi vakardien mirku!
Ne garāks,pie iesnām gan tiku!"