Gadsimtu sviedri

Akmens uz akmeņa
Milzīgā mūrī.
Tādu lai veidotu,
Jāstrādā sūri.
Cilvēki mūrēja,
Pieliekot spēku,
Lai ļaudis,pili-
Tas nosargāt spētu.

Pagāja gadsimti,
Mainījās dzimtas...
Sentēvu mājas
Jau sen izpostītas...
Kari, kaut skāruši,
Gruvušas pilis-
Spītējot laikgrauzim,
Stāv neskarts-MŪRIS!

Tur, kur starp akmeņiem
Tikusi sēkla,
No mazas sēkliņas
Aug, izauklēta,
Spītējot lietavām,
Neliecot vējam,
LIEPA un apgādā
Mūs spēka tējām.

Mūrī-ik akmeni
Slacīja sviedri,
Tagad tos izrotā
Pieneņu ziedi...
Zāle dīgst plaisās,
Skrien ķirzakas žiglās...
TAS, KAS reiz bija
Gaist pagātnes miglā.

Nenāks vairs atpakaļ,
TIE, senie laiki!
Cilvēki atnāks,
Jo šeit ir tik skaisti-
Akmeņi, pilsdrupas,
Liepas un ziedi...
Visu to spēcina
Gadsimtu sviedri.