Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sirdij.

Ko lai saku tev sirds,
Kad pavasarī tevi skumjas māc,
Kad ziedonis sauc nāc,nāc,
Bet dvēselē vientulības bangas krāc?
Ko lai tev dodu?
Kur lai mieru rodu?
Varbūt,ka pieku jau gana,
Kad matos sudrabu mana?
Nē,sirds vēl nav veca,
Ja gribas kādu roku uz pleca,
Ja gribas vēl mīlēt un dzīvot,
Un apmānīt likteni sīvo.
Viedokļi par dzejoli
 SOLENA  2009-05-17 22:31 
Patika:)))
 Plaanpraatinjsh  2009-05-17 22:36 
Kaut izdotos apmānīt sīvo un pamosties bez paģirām.:)
 assortina  2009-05-17 23:11 
Vajag meklēt iedvesmas avotu!! :)
 Virgin  2009-05-17 23:40 
Iedvesma ir,nav tik avota.:)))))
 Burve77  2009-05-18 01:34 
nu, tās vientulības krācošās bangas...kaut kā tie krācieni nepatika, sajūtas jau
saprotamas...
 klusaisMiileetaajs  2009-05-18 07:02 
Piemāni,PLP, ļengano, lai paliek par stīvo! :))
 ZARNU_MAISS  2009-05-18 08:32 
Mani Tu neapmānīsi, redzu visu.
 straume22  2009-05-18 08:57 
Sirds nekad nevar būt veca,
Jo grumbu tai nav,
Un asinis arī nomainās ,
Pa kādai
reizei,
Nav jau dīķa ūdens,
Kas gadiem ilgi stāv.
Kāmēr ir sirds pulksti,
Kādam
par mīlestību tu čuksti
pašā austiņā...
 Virgin  2009-05-18 09:38 
:)))))
 hefny  2009-05-18 10:12 
nu jāa-būus-noteikti!
 Naktsvijole_es  2009-05-18 10:27 
gan jau arī avots radīsies...un bangas pierims.:))
 susurlacic  2009-05-18 13:40 
Tagad veic sirds pārstādīšanas operācijas :) -- nesāpīgās :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?