Tava likteņa ironija

autors: lauvene25 [dzejoļi]

Visu mūžu gaidīju
tikai tevi vienu,
bet, kad beidzot sagaidīju,
tu man teici: "Ardievu!"

Savas domas, ilgas tev uzticēju,
tevi savos sapņos klāt sev sēju,
tikai tev ticēju un tevi mīlēju,
bet nepamanīju starp mums vēju.

Sarāva vējš trauslos pavedienus,
kas mūs kopā saturēja.
Ielavijās starp mums viltus.
Visu, kas vēl bija - izravēja.

Visu mūžu gaidīju
tikai tevi vienu,
bet, kad beidzot sagaidīju,
tu man teici: "Ardievu!"

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
netaakaavisi	2009-05-16 20:45
Tu man atteici:"Ardievu!" man šķiet tā labāk skanētu...:)) Bet tā labs.. man patika..:)
klusaisMiileetaajs	2009-05-16 21:18
Tad jau šķīrāties kā draugi, vai ne! :))
Naktsvijole_es	2009-05-16 21:41
Vēl jau mūžš nav galā...:))
sarma7	2009-05-17 07:16
Tu vēl jauna un gan jau arī smuka, naf ko skumt..:)
Virgin	2009-05-17 08:31
Ja nav kazai piena,lai nav.Pacel ļipu un lej atpakaļ:)))))
lauvene25	2009-05-17 10:06
Nu viņam gan pusmūžs jau garām, un, jā, draugi esam gan vēl. Nepiemini dzīvē ļaunu!
Vejslota	2009-05-17 10:07
Tā jau saka, ka katru reizi vajagot atvadīties tā, it kā tā būtu pēdējā.
sekspiirs15	2009-05-17 12:30
piekrītu 1.komentāram
assortina	2009-05-17 16:44
Tātad nebij īstais!! Atkāpšanās varianti pastāv vienmēr! :)
vanadziene	2009-05-17 17:19
Tas būs bijis viltus Princis... Gan sagaidīsi īsto!
Plaanpraatinjsh	2009-05-17 18:41
Traki,ka tā.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!