Laime

autors: bariss [dzejoļi]

Es gribu tur, kur siltos novakaros
Man maiga saule viegli plecus skar,
Un vēja pūsma ziedus ābeļzaros
Kā sveces liesmu lēni šūpot var.

Es gribu tur, kur dzīves sulas smaržo,
Kur nobriest vasara un tveicē tvan,
Kur agrā rītā rozes rasu garšot
Un jūras sāļo vēju sajust man.

Es gribu tur, kur dzīve klusa, rāma,
Nav sapņiem robežu un pazūd laiks,
Kur dvēseli man silda nemanāmi
Tā rītausma, kam bezgalības vaigs...

Es gribu tur, kur debesis ir tuvu,
Kur nāves elpa nebaida vairs mūs,
Kur beidzot būšu apskaidrību guvis.
Es gribu...tikai mazliet laimīgs būt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
sekspiirs15	2009-05-14 11:07
Manuprāt, šim darbam derēja virsraksts" Es gribu tur." Vai laime tikai klusā, rāmā dzīvē? Tas tikai mans viedoklis.:))
Naktsvijole_es	2009-05-14 11:15
Kur esi tagad?Kapēc mēs meklējam laimi...nepārtraukti...
bariss	2009-05-14 13:56
Kas gan to zina...
netaakaavisi	2009-05-14 14:35
es arī gribu..:))
Virgin	2009-05-14 15:46
Skaists dzejolis.Tev jābrauc uz Itāliju,es tur gandrīz tā jutos:)))
cukurzirnis	2009-05-14 16:10
Visticamāk, ka to visu Tu saniegsi paradīzē. Tikai skaties - uz zemes negrēko, citādi tur netiksi!
Vejslota	2009-05-14 17:12
Liekas jau, ka esi laimīgs šādi sapņojot. Skaists dzejolis.
GedertsPiebriedis	2009-05-14 19:16
Apmēram šādā veidā pirms gadiem sešdesmit dzejoja uz Sibīriju deportētie. Ideja šausmina un sajūsmina.
ija9	2009-05-14 20:53
Ļoti skaists dzejolis!!!!
hefny	2009-05-14 21:03
nU,-ja nebūtu pēdējās rindas,kas mani rada samulsumu -pēc tik garas velmes-būt tur--kur viss----ir beidzies un sākas svētlaimība,ceļā uz ""paradīzi"". Jā ,peikrītu gedertam,kas piebriedis. Pēdējā rinda patiesi var būt-ir kā no --dzeloņstiepļu sērijas. Man tad rodas jautājums,kas visu to liedz-ikdienas nespēja koncentrēties uz skaisto,apstāties0un pavērtis uz augšu,ieelpot rīta dzestro,snaržigo gaisu,kad strazds koka galā --nu svilpo aizgūuuuudamies! un rozes rasā--es varu ilkrītu seju uzmundrināt un garu arī,kad plikām kājām savā mežonīgajā dārzā eju kafiju dzert un pirmos saules starus baudīt,-pirms dienas skrējiena. Un naktī-vērot gaismas lēno-pulsējošo aiziešans ceļu,un skatīt spožo Mēnesi,kas kā lampa spid,ka lasīt var-un visu to pieskandina-lakstīgalas.
papele13	2009-05-14 21:16
...patikam.,parpildits ar velmi būt laimīgam!!!Lai tik sapņi piepildas!
assortina	2009-05-14 21:23
Un kas Tev traucē to visu izbaudīt?????

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!