neviens neuzbrūk lietuslāsēm

mīļais melis
kā akmens dūrē
noslēpts un gatavs skriet
neba vējš
(gan jau atdursies
akmeni var arī neiemiet)

*

zibeņos iedzeltas acis –
ne miera
ne klusuma
tikai dubļi kā izsmeltā akā


*
pārsteidzošs rīts
neviens neuzbrūk lietuslāsēm
pat baloži guļ


*
taisnu ceļu gāju
mans vienīgais sānsolis
ēna


*
noglāsti mani uz pusēm
kamēr krīt sniegs
nokavēsi
tas otru pusi vairs neaizsniegs


*

izdevās
beidzot zibeni apstādināju
vēl neizprotu
pieradināju
vai nogalināju


*

vēl nav pienācis brīdis
kad bailes kļūst izredzētas
apsoli man savas rētas