Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dēlam.

Es gribu ar savu dzeju,
Tev palīdzēt dzīvot.
Es gribu šo dzīves ceļu,
Tev iemācīt mīlēt.
Ne vienmēr pēc aukstas ziemas,
Nāk karsta vasara,
Kādreiz arī pat ciemos
Nobirst pa asarai.
Uz pasaules prieka bez gala,
Vēl vairāk ir ciešanu,
Bet galvenais ir,lai tu zini,
Ka gribu nākt palīgā.
Es gribu tev iemācīt redzēt
Kā kāpās priedes raud,
Un kā priecājas putnu bērni,
Kad pirmoreiz lidot ļauj.
Es gribu tev uzdāvināt
Šo skaisto pasauli,
Lai pēc, kādam citam,
Tu atkal to atdodi.
Viedokļi par dzejoli
 sekspiirs15  2009-05-14 07:55 
Vai tagad Tu neglaimo sev?:))
 kwazimorda  2009-05-14 08:07 
Kas tur bija bruģēts ar labiem nodomiem...:)
 FAETONS  2009-05-14 08:20 
Rakstīts no sirds un atliek cerēt,ka sasniegs adresāta sirdi.
 susurlacic  2009-05-14 09:00 
Ne jau visi grib , lai tiem palīdz ..:)
 ZARNU_MAISS  2009-05-14 09:20 
Tu aizmirsi par organisma attīrīšanas problēmām no negatīvajām enerģijām.
 Vejslota  2009-05-14 09:44 
Veltījums par to, ko grib autore. :)
 bariss  2009-05-14 10:38 
Tava vēlēšanās ir apsveicama...
 Naktsvijole_es  2009-05-14 11:06 
...es tev dzīvību devu,bet nespēju dzīvot tavā vietā...
 Virgin  2009-05-14 13:12 
Šis ir vecs dzejolis,tagad viņam jau 23,dzīvo pats ar savu galvu.Domāju,ka
pamatvērtības iemācīju???
 pelepekausis  2009-05-14 13:55 
Skaists, mātišķa maiguma pildīts :)
 assortina  2009-05-14 20:36 
Dzejolis skaists! Bērniem vajagot dot saknes un spārnus, lai aizlidojuši prom, tie
atcerētos, no kurienes nākuši!! :)
 papele13  2009-05-14 21:13 
...dzeja parpildita ar mātes mīļu!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?