Kad manas upes krastos.....

autors: Jozepa [dzejoļi]

Kad manas upes krastos neaugs purenes
Un manā mežā apklusīs putni,
Kad vakaros nenāks dzert stirnas
Un dārzā ziedēs tik smilgas
Es zināšu,ka tālu nav ziema.
Naktis būs garas bez miega,
Laukos puteņos sniegi,
Par vasaru stāstīs tik zīlītes mazās,
Kas kādu maizes doniņu prasīs.
Bet mani neuztrauks vēju auri,
Manā istabā būs silti un jauki.
Kaktā sirms runcis dusēs,
Viņš kopā ar mani atmiņu dzirnas mals
Un mums būs vienalga,ka laukā sals.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
pelepekausis	2009-05-12 13:51
jauks
sekspiirs15	2009-05-12 14:16
Feini būt sirmam runcim...:))
Virgin	2009-05-12 14:23
Tu pēc ballītes gribi tikai dusēt?:)))
Naktsvijole_es	2009-05-12 14:47
ja dvēselē silti un jauki,tad ziemas puteņi ir nieks...:)
Plaanpraatinjsh	2009-05-12 17:11
Jā,ziema nav tālu - 6-7.mēneši,varbūt pat ātrāk.
tavssargs	2009-05-12 20:42
Tu kā kā partizāns, ko?
assortina	2009-05-12 21:10
Tāds melanholiskais valsis iznācis!! :)
lauvene4	2009-05-13 01:02
Bez runča, kaut sirma, nu nekā!:))
Virgin	2009-05-13 11:03
Par runci atcerējos anekdoti.Pie vecās Emīlijas atnāk feja un saka,ka izpildīs vienu vēlēšanos.Emīlija domā,domā...Labi,pārvērt manu sirmo runci,par jaunu un staltu puisi.Uzrodas jauneklis un Emīlijai jautā:Vai tev tagad nemaz nav žēl,ka liki mani izkastrēt?:))))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!