Dziives svineesana

autors: Amarille [dzejoļi]

Balta tacinja,sudraba oliisi.
Ne vairs aukleksiem,riksiem,
Bet soliisiem-
Zelta trepiitees pakaapties lauts.
Lejaa ziema un rudens dublji,
Te no kalna tik dziiviigs tek strauts!
Laikam EEdenes daarzaa es esmu,
Te tik smaidiit un priecaaties saac!
Beidzot ,miiljie,dziivi es svinu,
Ja tu arii to gribi-
Tad naac!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
netaakaavisi	2009-05-12 13:28
skaisti pateikts..:)
Closing_Time	2009-05-12 13:33
Skaists gan
Virgin	2009-05-12 14:07
Tu tā kā maza fejiņa,aicini sev līdz:))
sekspiirs15	2009-05-12 14:13
Jā, skaists, bet tas nenozīmē, ka svelmieši vairāk netiks kritizēti, ja kaut kas nepatiks, vismaz no manas puses!:)))
netaakaavisi	2009-05-12 14:25
Vai ne - sekspiir...:)?
Naktsvijole_es	2009-05-12 14:49
Jauki pie tevīm..:))
Plaanpraatinjsh	2009-05-12 17:12
Kurp tad jāiet?
lauvene4	2009-05-12 20:48
Kas patiešām gribēja to dzīvi svinēt, tie jau arī visi atnāca:))
assortina	2009-05-12 21:09
Dzīvi svinēt ir jauki!! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!