Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Spēlēšana

No manis, lūdzu, negaidi,
Ka spēlēšu es teātri!

Jel ļauj man dzīvi izdzīvot,
Tā patiesi,ne tēlojot.

Es negribu par klaunu būt,
Kad tēlo,daudz kas pašos zūd.

Nu, labi.
Nospēlēšu...
Nieks!
Ja tikai tev
Par to būs prieks.
Viedokļi par dzejoli
 ZARNU_MAISS  2009-05-12 06:26 
Uzspēlē gan,tā var atbrīvoties no negatīvajām enerģijām,to zināja vēl senie helēņi.
 klusaisMiileetaajs  2009-05-12 06:53 
Davaj, spēlē, jā! :)
 Virgin  2009-05-12 07:29 
Tevi nu gan,Smaidiņ,ātri var pierunāt:))))
 pelepekausis  2009-05-12 08:21 
Teātrī

Šodien spēlējam kā parasti:
Romeo pie Īkstītes un Džuljeta ar Runci
zābakos-
Visi uzsmaidam viens otram
Vēl pirms pirmizrādes!
Un aiziet mums
pirmais skats:
Tas nekas, ja kājām gaisā
Skatuve mums sagriezusies,
Tas nekas, ja
lugā vārdi, personāži
Un viss nepareizā secībā.
Dzīvojam un spēlējam svarīgākās
lomas mēs- mazliet IMPROVIZĀCIJĀ!
 Vejslota  2009-05-12 10:10 
Labas atziņa- nebūt par klaunu,
Bet ik mirkli dzīvot no jauna...
 sekspiirs15  2009-05-12 10:52 
Klauns tak raud visrūgtāk, kad noņem masku...
 assortina  2009-05-12 20:52 
Es Tev esmu šajā spēlē gaisma laternā...!!
 lauvene4  2009-05-12 22:02 
Ļoti laba doma!Tuva cilvēka prieka dēļ daudz kas ir iespējams:))
 lauvene4  2009-05-13 02:06 
Man tiešām patīk dzejolis. Nav kur piesieties!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?