Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atbrīvošanas gadadienā

Ir agrs, mākoņains maija rīts
Pār Rīgu nolaidies, klusām smīn.
Tas melni - dzeltenās lentītēs vīts
Un savādiem vimpeļiem izrakstīts.

Pār Akmens tiltu kolonā tur
Iet cilvēku pūļi, kā Daugava plūst.
No jūsmas nepaglābties nekur,
Vien pēkšņi tā neomulīgi kļūst...

Kad dēlēns prasa, pie rokas kas iet:
Vai salūts par godu Latvijai būs?
Bet tētim pavisam negribas smiet:
Nē, tiem, kas reiz atbrīvoja mūs...

Zēns ieklausās, svešādas mēles skan,
Un pāri tam bērna balss, kā zvans:
Tēti, te pietrūkst tikai kāds nieks -
Nav redzams atbrīvoto prieks...


Viedokļi par dzejoli
 Virgin  2009-05-10 14:08 
Jā gan.Ienāca un aizmirsa iziet.
 kurpiite_  2009-05-10 17:17 
laiks visu dziedē....
 Virgin  2009-05-10 17:27 
Ne visu....
 Plaanpraatinjsh  2009-05-10 19:58 
No pulksteņiem jau atbrīvoja daudzus.
 klusaisMiileetaajs  2009-05-10 21:05 
Vajadzēja uzspridzināt tiltu, lai netiek atpakaļ! :))
 papele13  2009-05-10 21:38 
..vesture .paliek vesture!!!
 FAETONS  2009-05-11 09:48 
Kopš Ivana Bargā laikiem jau nekas nav mainījies,tajā "noslēpumainajā dvēselē". Ko te
piebilst.
 Naktsvijole_es  2009-05-11 16:00 
nav pat ko piebilst...
 GedertsPiebriedis  2009-05-11 21:41 
Ierastās skumjās romantikas vietā šoreiz dzejnieks pasniedz urbanistisku darbu, kas
sociālā saspīlējuma ietvaros, nesagatavotu lasītāju pārsteidz līdz sirds dziļumiem.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?