Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
manam vēju bruņiniekam
dzelzs rumaka mugurā sēdāmies
un vulkāns mūs rāva uz priekšu kā viens vesels kopā sakļāvušies devāmies šosejas lentā iekšā tu mani no vēja aizsedzi gaiss apkārt dziedāja vēja dziesmu ātrums brīvība neprāts un laime sirds mana dega ar spēju liesmu kad braucot man ceļgalu apņēmi es jutos pasargāta patiesi un manu smaidu spogulī meklēji pat varbūt nesaprotot tā iemeslu bez laika kontroles lidoju laimīgi aizmirstot visu kas bijis sapņu pasaulē iekļuvu kur domas raisās tik brīvi vēju bruņiniek es tavi apskaužu ka tu vari dzīvot tik dzīvi es labpprāt savas važas nomestu lai kopā ar tevi dotos šai brīvē tas ir neprāts to saprotu pārāk daudz saistīta esmu bet laime ir kopā ar tevi sajust vismaz šī neprāta dvesmu
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|