ZIEDLAPIŅU TVISTS

Caur dārzu cauri ejot ziedonī,
Tas šķiet kā milzīgs mākonis.
No zariem baltas ziedlapiņas slīd,
Kā pasakā es nokļuvis.

Virs manis sanošs,skanošs mākonis,
Pa ziediem medus bites trauc...
Es klausos, augšup galvu pacēlis,
Kā putnu koris sauli sauc.

Vējš iejūk dūcošajā mākonī-
Pār mani ziedi birst kā sniegs...
Tā tvistu dejot mēdz viņš ziedonī-
Ir koku daudz, kur izvērsties.

Ap mani bites trakā dejā trauc-
No smaržām apreibušas jūk...
Es jūtos sirdī tā, kā taurenīts,
Kas baltās ziedlapiņās zūd.

Sniedz roku, ienāc iekšā virpulī,
Un arī tvistu dejot sāc.
Mēs, bites, ziedi-vienā mākonī...
Mums pāri siltas saules glāsts.