Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tavas acis

Ieskatījos tavās acīs.
Acu krāsa - pārsteigums.
Nezinu, vai tev kāds to sacīs,
Bet tavās acīs ir... noslēpums.

Nogrimu to pēkšņajā dzelmē.
Sadegu to svelmē.
Visu dienu tās priekšā sev redzu.
Un iekšēji degu.

Mūsu tikšanās ir notikums.
Man jāatklāj šis noslēpums.
Tā noteikti nav nejaušība,
Tā drīzāk ir likumsakarība.
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2009-05-02 21:57 
Ieintriģējošs dzejolis! NOteikti gaidīšu atšifrējumu citā dzejolī! :))
 klusaisMiileetaajs  2009-05-03 07:59 
Man arī baigi gribas zināt, ko tu atklāsi! :))
 Muuza13  2009-05-03 15:43 
Neko. Viņš nobijās.
 Virgin  2009-05-03 19:51 
Cik forši,kad tā notiek!
 assortina  2009-05-03 21:08 
Liktenis! :)
 Muuza13  2009-05-03 23:42 
Turpinājuma nebūs. Izrādās, ka es tiešām esmu ragana... un daži vīrieši baidās no
manis.
Nu jā, taisnība vien būs - raganas vārguļus gūstā neņem :))
 Jozepa  2009-05-04 07:03 
Neatceros kur lasīju-Jebkura sieviete var būt apburoša,ja stāv klusu un izskatās pēc
muļķes.Tā kā mēs Mūziņ,nestāvam klusu,mums nespīd.
 Muuza13  2009-05-04 11:27 
Josepa, ilgi jau nenostaigāsi ar muļķa masku uz sejas... tikai kamēr apniks
klausīties monologu.
Man vajag vīrieti, kas ir gudrāks par mani....
Un nav vārgulis
:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?